O'Fortuna

 

Mūzika - Karls Orfs "Carmina Burana"
Horeogrāfija - Agris Daņiļevičs un Markus Zmolnig
Režija - Uģis Brikmanis
 

Kopš jaunās programmas „O’Fortuna” pirmizrādes pagājis nedaudz vairāk nekā gads. Izrādi jau apskatījuši un novērtējuši vairāki simti skatītāju, kas pulcējušies gan „Dzirnu” deju skolas telpās Rīgā, gan dažādos korporatīvajos pasākumos, kuros dzirniešiem skatītājus izdodas pārsteigt ne tikai ar savu eleganci un profesionalitāti, bet arī ar vieglumu, azartu un spēju ieraut skatītājus krāsainā emociju virpulī. Deju programma „O’Fortuna” vienaldzīgus neatstāj. Tā uzrunā gan bērnus, kurus parasti ieinteresē akrobātikas elementi, gan pieaugušos, kuriem nākas aizmirst par ikdienas likstām un nelaimēm un ļauties kaut tikai uz brīdi ieslīgt reibinošā sajūtu pasaulē.

Lūk, ko par dejas programmu „O’Fortuna” saka skatītāji, dejas pazinēji un tās mīļotāji:

 

Olga Žitluhina, horeogrāfe, profesionālas laikmetīgās dejas kompānijas vadītāja, LKA Laikmetīgās dejas horeogrāfijas kursa vadītāja:

„O´ Fortuna” ir ļoti sarežģīts uzvedums, jo izrādei ir neparasta un interesanta scenogrāfija, kas no dejotājiem pieprasa spēju to atdzīvināt. Lai tas realizētos, ir jāizmanto ne tikai kājas, bet arī roku un muguras spēks. Tikai dejojot ar visu ķermeni, scenogrāfija kļūst par pilnvērtīgu izrādes elementu. Dejotāji ļoti labi tika galā ar šo izaicinājumu.

 

Gunta Bāliņa, baleta māksliniece, horeogrāfe, pedagoģe:

Laikam ejot šis muzikālais materiāls ir vilinājis daudzus horeogrāfus. Karla Orfa mūzikas vienreizība un unikalitāte arī Agrim un Markusam ļāvusi izteikt sevi un radīt ko savdabīgu un mūsdienīgu. Horeogrāfiem izdevies veiksmīgi izmantot dejotāju profesionalitāti un spēcīgo klasiskās un laikmetīgās dejas bāzi. Lielākā veiksme, manuprāt, ir tieši otrā daļa, kurā konstrukcijas izmantošana un apspēlēšana ir līdzsvarā ar kustību un deju. Dejotāji taisa prātam neaptverošus kustību virknējumus, kas reizēm robežojas ar milzīga riska pakāpi, bet tā kā dejotāji ir profesionāļi savā jomā, tie ļoti veiksmīgi tiek galā. Mūsdienu deju leksikā, abiem horeogrāfiem ir izdevies ļoti radošs darbs, kas vienmēr pilnveidosies, papildināsies un dzīvos līdzi laikam. Man ir sajūta, ka „O’Fortuna” ir uzvedums, kas vienmēr būs procesā – tas ir darbs, kas netiks nolikts plauktā. Katram skatītājam būs atšķirīgas asociācijas, jo izrāde ļauj brīvu vaļu savai fantāzijai. Šeit katrs atradīs sev ko tuvu un aktuālu.

 

Mārtiņš Brauns, komponists:

Izrādi „O’Fortuna” noskatījos un kā parasti biju gandarīts, apmeklējot „Dzirnu” pasākumu. Gandarīts tāpēc, ka „Dzirnu” radošais sastāvs mainās un nemitīgi maina „Dzirnas”. Bija laiks, kad klausījāmies un skatījāmies populāru, mazliet palietotu rokmūziku. Pie tā arī nekas neapstājās. Tautas mūzika, ļoti skaistā pasākumā "No zobena Saule lēca", tagad - Karla Orfa  „Karmina Burana” jeb „O’Fortuna”. Laba režija, teicama scenogrāfija, uzlādējošs bungu solo pirms izrādes un galvenais - maksimāla atdeve.

 

Rihards Zaļupe, komponists, mūziķis:

Neordināra pieeja Karla Orfa mūzikai „Karmina Burana”, kur caurstrāvojas teatralizācija, elastīgums, ritmiskums un atraktivitāte. Būsiet pārsteigti.

 

Indra Ozoliņa, deju grupas „Vizbulīte” vadītāja:

Nezinu , kā horeogrāfs Agris Daņiļevičs ir nonācis līdz tik sarežģītam mūzikas materiālam, bet savukārt dejas mākslinieki (nebaidos nosaukt tieši šādos vārdos) šo grūtuma pakāpi izdejo perfekti. Visas izrādes garumā dejotāji izdejo horeogrāfa uzlikto augsto profesionālisma latiņu, perfekti apgūstot akrobātikas elementus, izdejojot mīlas ainas, sarežģīti grūtajos elementos attēlojot sadzīves situācijas.

Deju grupa " Dzirnas" ir gājusi stipri uz priekšu, jo deju paceļ trīs dimensiju līmenī: uz grīdas, uz paaugstinājuma un virs paaugstinājuma. Augsts profesionālais līmenis, horeogrāfa iecere un dejotāju attieksme rada ideālu pamatu ideālam rezultātam. Tāpēc iesaku visiem apskatīt deju grupas " Dzirnas" uzvedumu "O’ Fortuna".

 

Ilze Zīriņa, horeogrāfe, pedagoģe: 

Novērtēju pamatīgo darbu, kas ieguldīts, lai radītu „O'Fortuna” - gan no horeogrāfu puses, gan no dejotāju puses. Priecātos, ja šis sastāvs arī turpmāk strādātu kopā, izveidojot vēl vienu stabilu dejas grupu ar spilgtu identitāti, kas iet profesionāla ceļa virzienā. Šis ir «projektu» laiks, kad cilvēki sapulcējas īstermiņā, rada kaut ko un pašķiras. Viņi eksperimentē, sadarbojas, sapludina žanrus un ļauj darbiem nākt un iet. Tāpēc man doma par kārtīgas grupas veidošanu liekas atkal svaiga. Iepazīstināt sevi ar skatītāju caur Karla Orfa mūziku un klasiskām līnijām ir drosmīgi, pat ambiciozi. Novēlu grupai saglabāt gan drosmi, gan ambīcijas, gan mīlestību uz darbu.

 

Linda Akmentiņa, skatītāja:

Šķiet, ka pēc šī deju uzveduma vienaldzīgo nebija. Baudījumu guva visi- gan tie, kas alka redzēt, kas gribēja sajust, gan arī tie, kas vēlējās dzirdēt. Visām maņām tika garšīgs baudījums. Viens no noteicošajiem faktoriem bija mūzika, kas ar savu spēcīgo, dramatiski suģestējošo skaņu pilnībā ieveda dejas uzburtajā pasaulē. Neesmu ne kritiķe, ne recenzente, bet, manuprāt, uzvedums veidots ļoti pārdomāti, piedomājot pie katra soļa, žesta, mīmikas, grimma, skatuviskā ietērpa un noformējuma, apgaismojuma utt. Viscaur bija jūtams erotizējošs piesitiens, kas padarīja uzvedumu juteklisku un gaidpilnu. No miera, harmonijas un sakārtotības ik brīdi uzjundīja pārkārtošanās tieksme ar svelmainām enerģijas eksplozijām. Jāapbrīno horeogrāfu veikums, kas visu šo plašo emociju gammu spēj ar dejas soļiem ietērpt tik interesantā stāstā. Ne mazāku apbrīnu pelnījuši dejotāji - par savu profesionalitāti, plastiku, vieglumu, aktiermeistarību un skatītājiem sniegto pozitīvo enerģijas lādiņu.

 

/raksts sagatavots portālam www.tvnet.lv/